Video par "Zaļo gājienu"

Kas tad īsti ietekmē klimata izmaiņas?

Skeptiķi, kas netic, ka cilvēka darbība izraisa globālo sasilšanu, apgalvo, ka dabā pastāv procesi, kuri nosaka, cik siltai jābūt planētai, un cilvēkam pār šiem procesiem nav varas. Kas ir pierādījums šādam apgalvojumam?

20. gadsimta pēdējo gadu laikā, kā tika novērots, mūsu planēta ļoti strauji sasila. Kā uzskata skeptiķi, šī sasilšana bija atkarīga tikai un vienīgi no Saules izdalītās enerģijas palielināšanās, jo 98% Zemes siltuma nāk tieši no Saules. Taču pētījums, kas tika veikts divus gadus atpakaļ, apgāza šo skeptiķu pieņēmumu. Zinātnieku pieeja šim pētījuma bija vienkārša: viņu mērķis bija izpētīt Saules izdalīto enerģiju un kosmisko staru intensitāti pēdējos 30 - 40 gadus un salīdzināt iegūtos datus ar vidējo globālo virsmas temperatūras grafiku.Rezultātos pierādījās, ka sasilšana pēdējos 20 - 40 gados nevarēja būt izraisīta Saules darbības dēļ.
Pastāv arī cita teorija, kas balstās uz faktu, ka Zemes okeāni ir lielākie siltuma uzkrājēji. Saskaņā ar pagājušajā gadā veikto pētījumu, okeāni un globālo temperatūru svārstības ir savstarpēji saistītas. Okeāniem piemīt cikli, kuros tie periodiski atdziest un sasilst. Agrāk šie cikli ilguši aptuveni 30 gadus. 80-tajos un 90-tajos gados cikls bija pozitīvs, kas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi augstāka par vidējo. Arī pētījumos tika pierādīts, ka globālās temperatūras šajā laika posmā ir bijušas augstākas nekā pirms tam. Pēdējos gados okeāni ir zaudējuši savu siltumu un sākuši atdzist. Vai tas varētu nozīmēt, ka arī globālā temperatūra sāks pazemināties? Laika gaitā no 1945. gada līdz 1977. gadam globālā atdzišana ir sakritusi ar vienu no cikliem, kad okeāna temperatūra pazeminās. Balstoties uz šiem datiem kāds Rietumvašingtonas Universitātes profesors prognozē, ka tagad mūs var sagaidīt 30 gadi globālās atdzišanas. Arī skeptiķi piekrīt apgalvojuma, ka okeānu un temperatūru svārstību saistība var mainīt klimatu. Turklāt, viņi piebilst, ka pastāv arī daudzi citi dabiski iemesli, kuri ir daudz ietekmīgāki nekā cilvēku darbības izraisītās negatīvās sekas.

Informācijas avots: www.fizmati.lv

Tā diena ir KLĀT - "Iztiksim bez auto!!!"

Tieši šodien Valmieras iedzīvotāji un viesi tika aicināti uz vienu dienu ļaut savai automašīnai padzīvoties garāžā un kopā ar mums doties izbaudīt rudenīgo laiku vienkārši pastaigājoties vai izbraucot kādu riņķi ar savu velosipēdu. Laika apstākļi mums palīdzēja, jo lai gan laiciņš ir pavēss, tas netraucēja ar nokrišņiem. 14.00 devāmies gājienā cauri Valmieras centram. Ja pamanīji kolonnu ar smejošiem un zaļām lentītēm izrotātiem jauniešiem, tad zini- tie bijām mēs! ;) Bet ja mums pievienojies - tad atzinība Tev!!!

Vai mums izdevās mainīt pasauli? Valmieras ielās mašīnas gan manīt varēja, bet arī velobraucējus un daudz gājēju. Uzmanība tika pievērsta un mūsos pašos zaļais prieks tikai palielinājās! Bet, Tev vēl ir iespēja šodien iziet Valmieras ielās ar zaļu lentīti, izbaudīt pastaigas prieku un kaut par niecīgu brīksniņu atlikt globālo sasilšanu :)


"Vienmēr zaļi!" komanda saka lielum lielo PALDIES atraktīvajiem gājiena dalībniekiem, kuru optimisms un kreativitāte palīdzēja ne tikai dot ieguldījumu globālās sasilšanas samazināšanai, bet arī mūsu gājienu padarīt par patiesi jauku un neaizmirstamu pasākumu. Jūs bijāt LIELISKI ;)


PS jau pavisam drīz arī fotogalerija un video no gājiena.

Mīti par zaļajiem!

Izrādās mīti ir ne tikai par blondīnēm, bērniem un ārstiem, bet ir arī par ekoloģiski nekaitīgu dzīvesveidu. Biznesa informācijas portāls inc.com ir apkopojis piecus vismaldinošākos zaļos mītus, kuros ir saskatāms zināms kritiskums un humora izjūta.
1. mīts: kondicionētājs labāks par logu.
Atvērts logs ir dabai draudzīgāks, jo kondicionētājs automašīnā palielina degvielas patēriņu, līdz ar to iznīcina fosilos enerģijas resursus un vairo izmešu daudzumu.
2. mīts: no plastmasas maisiņiem ir jāatsakās.
Zinātnieki pierāda, ka plastmasas maisiņu izgatavošana un ottreizējā pārstrādāšana prasa mazāk enerģijas, nekā tas ir nepieciešams papīra maisiņu izgatavošanai.
3. mīts: vasaras laiks taupa enerģiju.
Kalifornijas universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka laikrāžu pārbīdīšana divreiz gadā par stundu uz priekšu un atpakaļ taupa enerģiju, kas paredzēts spuldzīšu darbināšanai, taču palielina enerģijas izdevumus kondicionieriem.
4. mīts: bio zaļāks par benzīnu.
Biodīzelis ir ne vien dārgāks par benzīnu, bet arī tikai minimāli samazina kaitīgo izmešu daudzumu.
5. mīts: izmešu kvotas ierobežo piesārņojumus.
Teorētiski izmešu kvotas pirkšana ir atbalsts izmešu samazināšanas pasākumiem, taču ir tikai viens veids, kā pierādīt savu vēlmi glābt pasauli, proti, braukt uz darbu ar riteni vai pārvietoties ar kājām.

Informācijas avots: www.diena.lv

Atlikušas vairs tikai 4 dienas ;)

Un akcija "Iztiksim bez auto!!" būs klāt. Sākam aktīvi jau meklēt siltu apģērbu un apavus, zaļas lentītes un zaļo cilvēku sevī. Kopīgi mēģināsim mazināt globālo sasilšanu. Galvenais, lai tavs auto paliek garāžā un šajā dienā pelnīti atpūšas. Iedvesmai- lūk daži kadri no šādām akcijām visā pasaulē:

Izraēlas "Diena bez auto".





Šie ir kadri no Briseles "Dienas bez auto".

Šādas akcijas norisinās jau daudzus gadus visā pasaulē. 14. novembrī pievienosimies arī mēs - Valmieras iedzīvotāji un viesi. Būsim zaļi!!!

Dabas krāsas un skaņas - putnu čalas, ūdens šļaksti un burbuļošana - tas viss ir saklausāms tīrā dabā!

Ir vērts atvērt šo saiti (Tīrai Latvijai), jo tas nozīmē, ka Jūs domājat par dabu, vidi, savu zemi un nākotni un atsaucaties aicinājumam "Visi kopā tīrai Latvijai!".

Patiešam zaļš transportlīdzeklis.

Gribi patiešam zaļu transportlīdzekli?
Tad iegādājies divriteni kas izgatavots no bambusa. Šadi divriteņi tiek izgatavoti Brano Meres Engineering and Design.
Pats šo divriteņu autors Brano Meres, pie idejas par šādu velosipēdu nonācis ceļojot pa Āfriku, kur viņš ievēroja, ka vietējiem iedzīvotajiem ir nepieciešams uzticams transportlīdzeklis, turklāt tam jābūt veidotam no izejvielām kas ir viegli pieejams Āfrikā.

Ledus pingvīns!

Iespējams, ja mēs visi dzīvotu zaļāk, tad ļaunais pingvīns nevarētu izspēlēt ļauno joku ar iegrūšanu aukstajā ūdenī!

Nepieciešama motivācija un kontroles sistēma

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Mums ir daudz ezeru, upju, mežu un pļavu, kas dāvā veselīgāku un ekoloģiskāku vidi. Tomēr, šo dabas bagātību cilvēki bieži vien nenovērtē un piemēslo to ar atkritumiem.

Vides ministrija, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, iesaka noteikt konkrētu atbildību gan atkritumu ražotājiem, gan apsaimniekotājiem, gan pašvaldībām un valsts iestādēm.
Pašvaldībām aktīvi jāiesaistās atkritumu apsaimniekošanā savā novadā, veidojot šķirošanas laukumus. Savukārt, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka katrs cilvēks ir atkritumu radītājs, kam par atkritumu apsaimniekošanu būt jāmaksā.
Lai iedzīvotājus mudinātu šķirot atkritumus, nevis nomest atkritumus mežos vai ceļmalās, nepieciešama gan motivācija, gan kontroles sistēma. Motivāciju dzīvot videi draudzīgi tiek ieteikts veidot gan skolās, gan izglītot sabiedrību ar mediju palīdzību. Savukārt, kā kontroles sistēmu ierosina izveidot gan Vides policiju, gan piemērot administratīvos sodus dabas piemēslotājiem.

Informācijas avots : www.tvnet.lv

Arī Latviju var apdraudēt klimata izmaiņas.

Aizvakar, 29. oktobrī, Lielbritānijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Dr. Entonijs Stoukss vides ministram Raimondam Vējonim pasniedza karti, kurā ir atspoguļots, kāda varētu izskatīties pasaule, ja netiks ierobežotas klimata pārmaiņas un globālā temperatūra pieaugs līdz 4 grādiem pēc Celsija.
Klimata pārmaiņu karte tapusi, izmantojot Apvienotās Karalistes Meteoroloģiskā biroja Hedlija centra modeļu scenārijus, balstoties uz vidējo vērtību, kas aprēķināta no 23 modeļiem.
„Ir zinātniski pierādīts, ka, emisijām paliekot esošā līmenī, temperatūra pasaulē pieaugs, kas savukārt neatgriezeniski mainīs visu pasaules iedzīvotāju dzīvi,” uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš piebilda arī to, ka Latvijai klimata pārmaiņas draud tieši ar ūdens līmeņa paaugstināšanos Baltijas jūrā, kā rezultātā varētu applūst piekrastes teritorijas. Mainoties temperatūrai Latvijā varētu izzust priežu meži, mainītos arī lauksaimniecības paradumi.
Raimonds Vējonis norāda to, ka ir ļoti svarīgi panākt, lai temperatūra nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija. Vēl viņš uzsver, ka ļoti nozīmīga būs globālā vienošanās par klimata pārmaiņām, ko valstu vadītāji pieņems konferencē Kopenhāgenā.
Arī Dr. Entonijs Stoukss uzsver konferences nozīmi, piebilstot, ka ikviens no mums, saimniekojot videi draudzīgi un pēc iespējas mazāk patērējot enerģiju, var palīdzēt novērst klimata pārmaiņas pasaulē. Dr. Entonijs Stoukss uzsver, ka arī Latvija jau ir daudz ko paveikusi, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, siltināšanas projekti, kas uzsākti gan privātmājās, gan pašvaldību ēkās. Tas palīdz veicināt energoefektivitāti kā arī samazina enerģijas patēriņu.

Informācijas avots: www.vidm.gov.lv

Interneta vietnē karte ir aplūkojama: www.actoncopenhagen.decc.gov.uk/content/en/embeds/flash/4-degrees-large-map-final

Kreatīvi ;)

Pasaulē tiek rīkotas neskaitāmas akcijas, kas veltītas globālās sasilšanas problēmai. Veidi kā to izdarīt ir visdažādākie un dažbrīd arī neiedomajamākie. Arī mēs vēlamies dot savu artavu un tādēļ rīkojam akciju "Iztiksim bez auto!" Valmierā 14. novembrī. Šādas akcijas nav nekas jauns un dažādās izpausmēs tiek praktizētas arī citviet pasaulē. Ilze jau rakstīja par akciju Andrejsalā. Lūk vēl trīs diezgan kreatīvas pieejas kā paust savu attieksmi pret globālo sasilšanu:

Šis ir kādas Parīzes paklāju firmas veikums. Paklājs, kura dizainu tā arī sauc- Globālās Sasilšanas Paklājs, ir veidots kā ūdenszils laukums uz, kura atrodas trīsdimensionāls ledus lācis uz savas ledus salas. Paklāja īpašniekiem ir uzmanīgi jāpārvietojas, lai lāci nesamītu.

Šis ir kāda Latvijas fotomākslas entuziasta darbs. Savdabīgi un pievērš uzmanību.


Brazīliešu māksliniece Nelija Azavedo pie kāda Berlīnes teātra garāmgājējiem dalīja ledus cilvēciņus, kuri tika salikti turpat uz kāpnēm saulē. Drīz vien ledus figūriņas pārvērtās mazās peļķītēs.


Informācijas avoti: www.apollo.lv
www.bbq.lv/zala_pasaule/globalas_sasilsanas_paklajs
www.feini.lv

Tā ir tuvāk nekā šķiet!

Vai esi pamanījis ko neparastu apkārtējā vidē? Laikapstākļos? Arī mēs parasti neievērojam mazas izmaiņas, bet tiklīdz tās ietekmē mūsu tik ierasto ikdienu, izjūtam nelielu pietāti. Un ja nu mēs pamanītu agrāk?

Kaut kas nav kārtībā un ir jārīkojas. Tagad!
Mēs varam mainīt lietas sadarbojoties. Jau šodien!
Apkārt notiekošās izmaiņas vidē nevarētu īsti saukt par normālām. Jau!

377 kg uz vienu iedzīvotāju

377 kg - tieši tik daudz sadzīves atkritumus rada viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā! (Eurostat dati) Mūsdienās sadzīves atkritumi ir sastopami visur, ne tikai uz sauszemes. Kosmosā ar 5 km/sek ātrumu ap Zemeslodi riņķo apm. 2000 tonnu atkritumu, kuri rada bīstamas sadursmes ar kosmosa kuģiem un mākslīgajiem pavadoņiem. Vai tiešām mēs - cilvēki gribam radīt draudus kosmosa kuģiem un plašajai dabai mums apkārt? Šeit ir adreses VALMIERĀ, kur tieši TU vari atbrīvoties no saviem sadzīves atkritumiem!

Lietotas elektopreces var nodot:
SIA "Kuusakoski" Gaidas ielā 13 / d.d. 8-16:30
SIA "AL Metāls" Cempu ielā 8d / d.d. 8-17
SIA "ZAAO" Dzelzceļa ielā 5 / d.d. 9-13; 14-18, S,Sv 11-16
SIA "ZAAO" Beātes ielā 47 / d.d. 10-19, S 12-16

Nolietotus mobilos telefonus var nodot:
"Pērkons un Dēli" Pils iela 12
"Tele 2" t/c VALLETA Pils iela 4
"Xcentrs" Raiņa iela 6 u.c. veikalos

Videi kaitīgās preces - baterijas var nodot tam paredzētajās kastītēs Maxima veikalos.
Akumulatorus un autoriepas: SIA "ZAAo" EKO laukumos Cempu ielā 10 un Beātes ielā 47
Izlietoto auto eļļu un eļļas filtru apsaimniekošanu uztici auto apkopes uzņēmumiem!
(Avots: www.zalais.lv)

Filma par globālo sasilšanu.

Varbūt jau esi redzējis filmu "The Day After Tomorrow"? ("Diena pēc rītdienas") Ja tomēr neesi redzējis, tad iesaku to noskatīties, jo tā lieliski parāda kādas sekas ir iespējamas siltumnīcas efektam jeb globālajai sasilšanai.
TV ekrānos filma parādījas nu jau tālajā 2004.gadā. Divu stundu garajā kinolentē tiek atspoguļota iespējamā pasaules bojāeja, ko varētu izraisīt globālā sasilšana.
Filmā tiek atainotas dažādas dabas katastrofas: viesuļvētras, lieli sniegputeņi un plūdi pa visu pasauli. Neskaitāmi daudz tornado pārņem Losandželosu, Indijā un Japānā krīt citrusaugļu lieli krusas graudi, Ņujorku ieskauj lieli okeāna viļņi un aizpludina visu pilsētu. Neskaitāmi paisumi un bēgumi ir jauna ledus laikmeta sākums, kad termometrā temperatūra noslīd līdz mīnus 128 grādiem. Tas viss varbūt sākumā šķiet vien filmas specefekti, bet redzot, kas notiek pasaulē un tepat Latvijā, varbūt ir vērts tomēr pievērst tam uzmanību? Vai vari iedomāties, ka tas patiešām kādreiz var notikt, ja mēs nedomāsim par to, kā mazināt globālo sasilšanu?
Ja ir vēlēšanās, tad filmas fragmentus vari noskatīties šeit:

Informācijas avots: www.ifdb.lv

Apskaties, novērtē un realizē!

Mums visiem uztrauc globālā sasilšana un tās sekas, kas rada bailes no nākotnes, jo nezinām kādas dabas likstas un katastrofas mēs varam piedzīvot. Tāpēc zinātnieki un dabas pētnieki pēta un iesaka cilvēkiem idejas, kā mēs varam cīnīties pret šo "siltumnīcas efektu". Taču gudras idejas rodas ne tikai "mācītu cilvēku galvās", bet arī mūsu pašu jauniešu gaišajos prātos.
2008. gada aprīlī Rīgā, Andrejsalā, jaunieši kopā ar māksliniekiem Kristianu Brekti, Patrīciju Brekti, Artu Skuju un Andreju Māri izveidoja "Ideju sienu" (20 m garu un 3 m platu), kurā ir attēlotas idejas par to kā mēs ikdienā ik uz soļa varam cīnīties pret globālo sasilšanu un palīdzēt gan dabai, gan pasaulei. Uz sienas ir attēlotas dažādas idejas, piemēram, lielveikalos jānovieto dzeramā ūdens uzpildes automāti, jāierīko plastmasas izstrādājumu nodošanas punkti, kā arī čeku neņemšana no bankomāta, jo tādejādi var izglābt koku. Šīs ir tikai dažas idejas, tāpēc aicinām apskatīt visu sienu, lai iedvesmotos ar jaunām idejām pasaules glābšanā.

Informācijas avots: Latvijas valsts meži (www.lvm.lv)

"Iztiksim bez auto !" novembrī

Daudzi mums jautā kādēļ akcija norisinās novembrī, kad ārā ir kļuvis nemīlīgi auksts. Velosezona ir jau gandrīz noslēgusies un ikviens cenšas atrast efektīvāko veidu kā sasildīties. Tad nu atbilde ir pavisam vienkārša- nevienam jau nav grūti atteikties no brauciena autombīlī, kad ārā silda spoža saulīte un pietiek vien ar aši paķertu vējjaku. Daudz grūtāk ir atturēties no brauciena siltā autombīlī, kad sejā iesitas pirmās asās vēja vēsmas. Kad, lai izietu no mājas, ir kārtīgi jāsatinas garā šallē un pār ausīm jāpārstiepj vecmammas adītā naģene. Tad ir grūtāk pretoties kārdinājumam iekāpt auto, pat ja jāšķērso neliels ceļa posms. Tieši tādēļ aizcinām valmieriešus atteikties no brauciena auto vienu dienu tieši 14. novembrī. Bet drosmīgākie tiek aicināti pievienoties gājienam no Ausekļa ielas cauri centram līdz pat Zvejnieku ielai (gājiens aizsāksies plkst. 14.00). Gājiena noslēgumā tiksiet sasildīti ar zaļo tēju :)

Ko es varu darīt, lai palīdzētu klimatam?

Ar pavisam nelieliem uzlabojumiem savā ikdienā, mēs varam palīdzēt mazināt globālās sasilšanas ietekmi uz Latvijas un pat pasules klimatu:

kad esi mājās:

• nosiltini kārtīgi māju, noblīvē logus - gan enerģijas, gan siltuma rēķina ietaupījums garantēts;
• nomaini spuldzītes uz A klases spuldzītēm;
• izvēlies ierīces, kas ir enerģiju taupošas (tām ir eko vai A klases marķējums);
• izslēdz elektroiekārtas, kad tās nelieto;
• rūpīgi aizgriez ūdenskrānus;
• šķiro atkritumus- to vari droši pieprasīt savai pašvaldībai;
  

kad vēlies kurp doties:

• pēc iespējas biežāk izvēlies sabiedrisko transportu, riteni vai ej kājām - izbaudi svaigu gaisu un apskati lietas, ko braucot ar mašīnu nevar pamanīt;
• ja nu bez auto nekādīgi- iegādājies ekonomisku, izmanto biodegvielu;
• nebrauc ar auto viens - kopā vienmēr ir jautrāk un labvēlīgāk videi;
• izslēdz dzinēju, ja apstājies uz ilgāku laiku nekā divas minūtes;
• brauc uzreiz, kad ieslēdz motoru, tā tu mazāk piesārņo vidi un pie reizes pasaudzē arī savu tehniku;
• izkrāmē no mašīnas beidzot liekās mantas- vadājot tās, ir lielāks degvielas patēriņs;

kad iegādājies pārtiku:

• lieto vietējā ražojuma preces, atbilsoši sezonai - pārvadājumi piesārņo vidi.

Pat ievērojot tikai dažus no šiem punktiem, tu jau palīdzi videi. Bet ja nekad neesi par to aizdomājies, varbūt ir vērts sākt?


Informācijas avots: Pasaules dabas fonds ( www.pdf.lv)

Zaļie sadarbojas

Grupa Vienmēr zaļi sadarbojas arī ar citiem zaļajiem draugiem - aktīvistiem, kuru mērķis ir iepazīt Latviju.
Ar šiem draugiem tu varēsi veselīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku, izbaudīt Latvijas skaisto dabu un, protams, svaigs gaiss visapkārt!

Arī tu vari piedalīties kādā no pārgājieniem pa Latviju! Sīkāku informāciju var apskatīt šeit: www.pargajieni.lv

Galvenie aktīvisti - Jānis Zariņš un Mārtiņš Doniņš

Vai globālā sasilšana attiecas arī uz mums?

Atbilde ir vinnozīmīga - JĀ! Esam taču pamanījuši, ka vasaras ir kļuvušas karstākas, ziemās nereti izjūtam sniega trūkumu, bet maija beigās jau dodamies sauļoties. Vidējā temperatūra pasaulē pēdējo 130 gadu laikā ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem. Taču Latvijā tā pēdējo 50 gadu laikā ir kāpusi par 08 - 1,4 grādiem. Kāpēc tā? Katram pasaules reģionam, pat valstij, ir savs noteikts klimats ar noteiktām izmaiņām, tomēr VISUS ietekmē globālā sasilšana, tā saucamais siltumnīcas efekts.
Latvijas vasarās, ja ir D vai DA vējš, tad ir silts un sauss gaiss, tāpēc šajās laikā dienas vidū veidojas visaugstākās temperatūras, kas pārsniedz +30 grādu atzīmi. Savukārt vasaras otrajā pusē, kad parādās mitrās gaisa masas, pieaug noskrīšņu daudzums. Rudenī temperatūrta parasti ir zem +10 grādiem, izņemot, protams atvasaru, kad laiks mūs lutina pat ar +20 grādu siltumu. Ziemā tempertūra ilgstoši turas zem 0 grādiem, savukārt pavasarī termometra stabiņs mums ziņo par temperatūru, kas ir augstāka par 0 grādiem. Bet ja turpināsies globālā sasilšana, tad 21. gadsimtā Latvijas klimats būs tāds pats kā Rietumeiropā. Varbūt tas pat skan vilinoši, bet tikai dažas no globālās sasilšanas sekām varētu būt klimata izmaiņu izraisītas parādības: vētras, plūdi, stipra karstuma periodi, sausums; pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un slapjajiem reģioniem, kas var izsaukt konfliktus un veselības problēmas; cilvēku un dzīvnieku slimības, kas "pārceļo" uz citiem reģioniem.
Par to, ka globālā sasilšana jau skar Latviju, liecina klimata un bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, piemēram skujukoku īpatsvara samazināšanās un lapukoku īpatsvara palielināšanās, daudzu augu pirmslaika plaukšana. Arī pavisam nesen piedzīvotā vētra un to biežums pēdējos gados liecina par globālas sasilšanas klātbūtni Latvijā.

Informācijas avoti: www.meteo.times.lv
www.liis.lv
www.tvnet.lv/zalazeme

Aizraujošs velomaršruts Valmierā.

Tagad mums ir pašiem savs velomaršruts, kas sevī ietver Valmieras interesantākās vietas. Saudzēsim tādejādi vidi un, lai gan velosezona strauji tuvojs noslēgumam- ir vērts šo iegaumēt uzsākot nākamo! Velomaršrutu, jūs varat aplūkot spiežot šeit:)

Būsim zinošāki!

Vairāk nekā puse, jeb 51% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi kopumā ir slikti informēti par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, bet 40% norāda, ka viņi ir labi informēti, liecina sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja "Uzskati par globālo sasilšanu".

Pētījuma rezultāti liecina, ka ir vērojama tendence, jo augstāks izglītības līmenis, jo labāka informētība jautājumos par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām.
Par labi informētiem jautājumos, kas skar globālo sasilšanu, atzīti aptaujātie vecumā no 18-24 gadiem un no 35-44 gadiem, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, respondenti ar augstākiem ienākumiem, kā arī Kurzemē dzīvojošie. Par salīdzinoši sliktāk informētiem tika atzīti dalībnieki, kuri vecāki par 55 gadiem, citu tautību pārstāvji, respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Pierīgā, Vidzemē un Latgalē aptaujātie.

Kā redzams attēlā visvairāk informāciju respondenti iegūst no televizora (77%), no preses (54%), no radio (39%), no interneta (19%),4% respondenti informāciju iegūst no pašu novērojumiem.

Aptaujāto vidū bija tikai 16% respondentu, kas pēc iespējas retāk brauc ar mašīnu, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, velosipēdiem un iešanai ar kājām.
Informācijas avots: www.easyget.lv

Tieši tāpēc, Valmieras pilsētas iedzīvotāji, 14. novembrī noliksim savas mašīnas garāžās un dosimies ielās - ar kājām vai velosipēdiem!

Paziņo par to citiem!

60 pasaules mākslinieki un slavenības tādi kā Duran Duran, Mark Ronson, Milla Jovovich, Fergie, Lily Alen ir radījuši globālās kampaņas dziesmas remiksu mega hitam "Beds are burning". Šī dziesma atspoguļo cilvēces izraisītās sekas - ietekmi uz klimata izmaiņām.

Mēs varam palīdzēt globālās kampaņas dziesmai kļūt ietekmīgai un sasnieht cilvēkus visā pasaulē ar vēstījumu "TckTckTck! To help!" Jo vairāk cilvēku šo dziesmu noklausīsies vai noskatīsies tās video, jo lielāku vērtību tā iegūs - ievieto savā Twitter, Facebook lapē vai blogā un PAZIŅO PAR TO CITIEM!

Zibenstaka uz www.youtube.com video

Akcija "Iztiksim bez auto!"

Vienu dienu atstāsim savas automašīnas garāžās un paņemsim savus velosipēdus vai vienkārši uzaicināsim savus mīļos, draugus, radus uz jauku pastaigu Valmierā. Mēs "Vienmēr zaļi!" aicinām visus Valmieras iedzīvotājus un viesus 14. novembrī piedalīties akcijā "Iztiksim bez auto!". Šajā dienā pārviwetosimies tikai ar kājām vai velosipēdiem, lai mazinātu globālo sasilšanu. Piliens jūrā, kas var mainīt pasauli, cilvēku uztveri un sapratni. Lai teiktu NĒ globālajai sasilšanai un atbalstītu akciju - savu apģērbu šajā dienā papildināsim ar zaļu lentīti. Bet no plkst. 12.00 ikviens var pievienoties gājienam, kurš aizsāksies Ausekļa ielā un ies cauri Valmieras centram. Gajiens noslēgsies Zvejnieku ielā ar kopīgu zaļās tējas baudīšanu.

Lācis, kurš ienīst globālo sasilšanu!

Polārais lācis - Ursus maritimus apdzīvo Arktikas ledājus. Globālās sasilšanas rezultātā ceļas temperatūra arī Arktikā un jūras ledus arvien vairāk erodē. Polārie lāči vairs nespēj medīt roņus un daudz zinātnieki uzskata, ka 21. gs. beigās paredzama to pilnīga izmiršana.
Profesors un ledus lāču eksperts Bjorn Munro Jenssen uzskata, ka ledus lāčiem Arktikā un roņiem Rīgas jūras līcī ir kopīgi ienaidnieki. Lai arī šodien ziemeļu reģionos ir apmēram 16 000 ledus lāču, šī suga jau 2050. gadā var pazust no Krievijas ziemeļu piekrastes reģioniem un no ASV Aļaskas štata ziemeļos, vēlāk arī no citām kontinenta piekrastēm. Viens no pasaules vadošajiem Arktikas pētniekiem Olav Orheim norāda, ka pēdējie mērījumi liecina - ledus Arktikā ir kusis daudz ātrākā tempā, kā tas ir ierasts un Arktika jau 2030. gadā var palikt bez ledus.
Ziņas avots: www.ipy.no

Globālā sasilšana