sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Iz mājas dzīves

Manās mājās attieksme pret zaļo dzīvesveidu vienmēr ir bijusi atšķirīga. Kāds to uzskata par muļķīgu un "mākslīgi uzpūstu", cits saka, ka tas ir dārgi un nav tā vērts. Ilgi pūlējos ieskaidrot, ka tā tas nav un viss jau sākas ar mazumiņu, sīkumiem. Bet rūpīgāk ieskatoties, sāku manīt pārmaiņas...

Tas man lika saprast divas lietas - pirmkārt, ar varu neko nepanāksi; otrkārt, tā saprašana atnāk arī pati, pat ja ne ierastā formā. Kas tad īsti sāka mainīties? Pēkšņi mani vecāki iekopa komposta kaudzi, mājās tika nomainītas ekonomiskās spuldzītes, stingri tiek uzraudzīts, lai elektroierīces netiktu atstātas ieslēgtas. Un tā sīkums pēc sīkuma.

Mani draugi jau sen mani sauc par "zaļo", kaut noteikti neesmu ļoti izteikta. Manuprāt, daru minimālo, taču ir prieks, ka blakuscilvēki to respektē un ievieš arī savā ikdienā. "Piekārtojam" pludmali, aiz sevis atstājam tīru. Nav taču daudz, bet tik ļoti nepieciešams.

Svarīgi jau ir darīt sevis dēļ, lai pašam tas būtu tā dabiski.

piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Par! Pret! Vienalga!

Kurš no tiem ļaunākais? Laikam jau "vienalga". Nu un, ka nometu papīru, to dara daudzi. Nu un, ka neizslēdzu gaismu istabā, kad tajā neatrodos - tas neko nemaina, par elektrību maksāju pats. Nu un, ka tecinu ūdeni uz nebēdu, galu galā tasjau nebeigsies. Nu un..., nu un..., nu un....
Un ja nu tā vietā vienkārši būtu doma :" es izdarīšu mazmiņu, mans kaimiņš izdarīs mazumiņu...utt." Sakrājas, taču! Un ja nu roka vienkārši neļautos nomest papīru uz zemes. Ja nu tā uatomātiski izejot no istabas piešautos pie gaismas slēdža. Bez īpašas piedomāšanas.

Tur jau laikam arī slēpjas tas mūsu "Par! Pret! Vienalga!" Pirmie - tie kam rūp, kas dažreiz gan pārspīlē, taču vairāk vēlos orientēties uz tiem , kas to dara automātiski un dēļ tā, ka tic, nevis tādēļ, ka tā ir "stilīgi"! Cienu arī otros- kas argumentēti paskaidro kādēļ šo vai to darīt ir bezjēdzīgi, taču dara tās lietas, kas ko ietekmē. Ko darīt ar trešajiem? Jāiemāca? Jāparāda? Noteikti. Bet ar varu nepiespiedīsi. Sapratnei jāatnāk pašai.

To vai globālā sasilšana patiesi ir mūsu darbības sekas, vai tā notiktu neatkarīgi no mums ir diskutabls jautājums. Taču viens ir skaidrs- mūsu nodarījums ir liels un ir laiks atlīdzināt.

svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

North Side

A nice TV show about green life in Scandinavia. You can watch the show here.

Ziemeļu Puse

Interesants raidījums ar foršiem vadītājiem Gustavu Terzenu un Martu Selecku. Raidījumā var uzzināt šo to jaunu par vides lietām Skandināvijā. Raidījumu skaties šeit.

piektdiena, 2009. gada 4. decembris

svētdiena, 2009. gada 29. novembris

Kas tad īsti ietekmē klimata izmaiņas?


Skeptiķi, kas netic, ka cilvēka darbība izraisa globālo sasilšanu, apgalvo, ka dabā pastāv procesi, kuri nosaka, cik siltai jābūt planētai, un cilvēkam pār šiem procesiem nav varas. Kas ir pierādījums šādam apgalvojumam?
20. gadsimta pēdējo gadu laikā, kā tika novērots, mūsu planēta ļoti strauji sasila. Kā uzskata skeptiķi, šī sasilšana bija atkarīga tikai un vienīgi no Saules izdalītās enerģijas palielināšanās, jo 98% Zemes siltuma nāk tieši no Saules. Taču pētījums, kas tika veikts divus gadus atpakaļ, apgāza šo skeptiķu pieņēmumu. Zinātnieku pieeja šim pētījuma bija vienkārša: viņu mērķis bija izpētīt Saules izdalīto enerģiju un kosmisko staru intensitāti pēdējos 30 - 40 gadus un salīdzināt iegūtos datus ar vidējo globālo virsmas temperatūras grafiku.Rezultātos pierādījās, ka sasilšana pēdējos 20 - 40 gados nevarēja būt izraisīta Saules darbības dēļ.
Pastāv arī cita teorija, kas balstās uz faktu, ka Zemes okeāni ir lielākie siltuma uzkrājēji. Saskaņā ar pagājušajā gadā veikto pētījumu, okeāni un globālo temperatūru svārstības ir savstarpēji saistītas. Okeāniem piemīt cikli, kuros tie periodiski atdziest un sasilst. Agrāk šie cikli ilguši aptuveni 30 gadus. 80-tajos un 90-tajos gados cikls bija pozitīvs, kas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi augstāka par vidējo. Arī pētījumos tika pierādīts, ka globālās temperatūras šajā laika posmā ir bijušas augstākas nekā pirms tam. Pēdējos gados okeāni ir zaudējuši savu siltumu un sākuši atdzist. Vai tas varētu nozīmēt, ka arī globālā temperatūra sāks pazemināties? Laika gaitā no 1945. gada līdz 1977. gadam globālā atdzišana ir sakritusi ar vienu no cikliem, kad okeāna temperatūra pazeminās. Balstoties uz šiem datiem kāds Rietumvašingtonas Universitātes profesors prognozē, ka tagad mūs var sagaidīt 30 gadi globālās atdzišanas. Arī skeptiķi piekrīt apgalvojuma, ka okeānu un temperatūru svārstību saistība var mainīt klimatu. Turklāt, viņi piebilst, ka pastāv arī daudzi citi dabiski iemesli, kuri ir daudz ietekmīgāki nekā cilvēku darbības izraisītās negatīvās sekas.

Informācijas avots: www.fizmati.lv

sestdiena, 2009. gada 14. novembris

Tā diena ir KLĀT - "Iztiksim bez auto!!!"


Tieši šodien Valmieras iedzīvotāji un viesi tika aicināti uz vienu dienu ļaut savai automašīnai padzīvoties garāžā un kopā ar mums doties izbaudīt rudenīgo laiku vienkārši pastaigājoties vai izbraucot kādu riņķi ar savu velosipēdu. Laika apstākļi mums palīdzēja, jo lai gan laiciņš ir pavēss, tas netraucēja ar nokrišņiem. 14.00 devāmies gājienā cauri Valmieras centram. Ja pamanīji kolonnu ar smejošiem un zaļām lentītēm izrotātiem jauniešiem, tad zini- tie bijām mēs! ;) Bet ja mums pievienojies - tad atzinība Tev!!!
Vai mums izdevās mainīt pasauli? Valmieras ielās mašīnas gan manīt varēja, bet arī velobraucējus un daudz gājēju. Uzmanība tika pievērsta un mūsos pašos zaļais prieks tikai palielinājās! Bet, Tev vēl ir iespēja šodien iziet Valmieras ielās ar zaļu lentīti, izbaudīt pastaigas prieku un kaut par niecīgu brīksniņu atlikt globālo sasilšanu :)


"Vienmēr zaļi!" komanda saka lielum lielo PALDIES atraktīvajiem gājiena dalībniekiem, kuru optimisms un kreativitāte palīdzēja ne tikai dot ieguldījumu globālās sasilšanas samazināšanai, bet arī mūsu gājienu padarīt par patiesi jauku un neaizmirstamu pasākumu. Jūs bijāt LIELISKI ;)


PS jau pavisam drīz arī fotogalerija un video no gājiena.