Un ja nu tā vietā vienkārši būtu doma :" es izdarīšu mazmiņu, mans kaimiņš izdarīs mazumiņu...utt." Sakrājas, taču! Un ja nu roka vienkārši neļautos nomest papīru uz zemes. Ja nu tā uatomātiski izejot no istabas piešautos pie gaismas slēdža. Bez īpašas piedomāšanas.
Tur jau laikam arī slēpjas tas mūsu "Par! Pret! Vienalga!" Pirmie - tie kam rūp, kas dažreiz gan pārspīlē, taču vairāk vēlos orientēties uz tiem , kas to dara automātiski un dēļ tā, ka tic, nevis tādēļ, ka tā ir "stilīgi"! Cienu arī otros- kas argumentēti paskaidro kādēļ šo vai to darīt ir bezjēdzīgi, taču dara tās lietas, kas ko ietekmē. Ko darīt ar trešajiem? Jāiemāca? Jāparāda? Noteikti. Bet ar varu nepiespiedīsi. Sapratnei jāatnāk pašai.
To vai globālā sasilšana patiesi ir mūsu darbības sekas, vai tā notiktu neatkarīgi no mums ir diskutabls jautājums. Taču viens ir skaidrs- mūsu nodarījums ir liels un ir laiks atlīdzināt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru