Skeptiķi, kas netic, ka cilvēka darbība izraisa globālo sasilšanu, apgalvo, ka dabā pastāv procesi, kuri nosaka, cik siltai jābūt planētai, un cilvēkam pār šiem procesiem nav varas. Kas ir pierādījums šādam apgalvojumam?
20. gadsimta pēdējo gadu laikā, kā tika novērots, mūsu planēta ļoti strauji sasila. Kā uzskata skeptiķi, šī sasilšana bija atkarīga tikai un vienīgi no Saules izdalītās enerģijas palielināšanās, jo 98% Zemes siltuma nāk tieši no Saules. Taču pētījums, kas tika veikts divus gadus atpakaļ, apgāza šo skeptiķu pieņēmumu. Zinātnieku pieeja šim pētījuma bija vienkārša: viņu mērķis bija izpētīt Saules izdalīto enerģiju un kosmisko staru intensitāti pēdējos 30 - 40 gadus un salīdzināt iegūtos datus ar vidējo globālo virsmas temperatūras grafiku.Rezultātos pierādījās, ka sasilšana pēdējos 20 - 40 gados nevarēja būt izraisīta Saules darbības dēļ.
Pastāv arī cita teorija, kas balstās uz faktu, ka Zemes okeāni ir lielākie siltuma uzkrājēji. Saskaņā ar pagājušajā gadā veikto pētījumu, okeāni un globālo temperatūru svārstības ir savstarpēji saistītas. Okeāniem piemīt cikli, kuros tie periodiski atdziest un sasilst. Agrāk šie cikli ilguši aptuveni 30 gadus. 80-tajos un 90-tajos gados cikls bija pozitīvs, kas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi augstāka par vidējo. Arī pētījumos tika pierādīts, ka globālās temperatūras šajā laika posmā ir bijušas augstākas nekā pirms tam. Pēdējos gados okeāni ir zaudējuši savu siltumu un sākuši atdzist. Vai tas varētu nozīmēt, ka arī globālā temperatūra sāks pazemināties? Laika gaitā no 1945. gada līdz 1977. gadam globālā atdzišana ir sakritusi ar vienu no cikliem, kad okeāna temperatūra pazeminās. Balstoties uz šiem datiem kāds Rietumvašingtonas Universitātes profesors prognozē, ka tagad mūs var sagaidīt 30 gadi globālās atdzišanas. Arī skeptiķi piekrīt apgalvojuma, ka okeānu un temperatūru svārstību saistība var mainīt klimatu. Turklāt, viņi piebilst, ka pastāv arī daudzi citi dabiski iemesli, kuri ir daudz ietekmīgāki nekā cilvēku darbības izraisītās negatīvās sekas.
Pastāv arī cita teorija, kas balstās uz faktu, ka Zemes okeāni ir lielākie siltuma uzkrājēji. Saskaņā ar pagājušajā gadā veikto pētījumu, okeāni un globālo temperatūru svārstības ir savstarpēji saistītas. Okeāniem piemīt cikli, kuros tie periodiski atdziest un sasilst. Agrāk šie cikli ilguši aptuveni 30 gadus. 80-tajos un 90-tajos gados cikls bija pozitīvs, kas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi augstāka par vidējo. Arī pētījumos tika pierādīts, ka globālās temperatūras šajā laika posmā ir bijušas augstākas nekā pirms tam. Pēdējos gados okeāni ir zaudējuši savu siltumu un sākuši atdzist. Vai tas varētu nozīmēt, ka arī globālā temperatūra sāks pazemināties? Laika gaitā no 1945. gada līdz 1977. gadam globālā atdzišana ir sakritusi ar vienu no cikliem, kad okeāna temperatūra pazeminās. Balstoties uz šiem datiem kāds Rietumvašingtonas Universitātes profesors prognozē, ka tagad mūs var sagaidīt 30 gadi globālās atdzišanas. Arī skeptiķi piekrīt apgalvojuma, ka okeānu un temperatūru svārstību saistība var mainīt klimatu. Turklāt, viņi piebilst, ka pastāv arī daudzi citi dabiski iemesli, kuri ir daudz ietekmīgāki nekā cilvēku darbības izraisītās negatīvās sekas.
Informācijas avots: www.fizmati.lv
